Skip to main content

Posts

Showing posts from 2019

Prezidente Repúblika Promulga Lei RAEOA Zeesm

KOMUNIKADU IMPRENSA ----------------- PREZIDENTE REPÚBLIKA PROMULGA LEI RAEOA-ZEESM Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 15 agustu 2019 Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo, ohin, promulga Primeira Alterasaun ba Lei 3/2014, 18 juñu, ne’ebé kria Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno no Estabelese Zona Espesiál Ekonomia Sosiál Merkadu Oecesse Ambeno no Ataúro. Parlamentu Nasionál halo revizaun ba artigu rua husi lei refere relasiona ho nomeasaun  no ezonerasaun Prezidente RAEOA-ZEESM husi Prezidente Repúblika ba Governu. Primeira alterasaun ba Lei 3/2014 aprova iha Parlamentu Nasionál iha 8 jullu 2019. Iha 29 jullu 2019, Prezidente Repúblika envia Primeira Alterasaun ba Lei númeru 3/2014 hodi husu Tribunál Rekursu atu halo fiskalizasaun preventiva ba konstitusionalidade. Iha 14 agustu 2019,  Tribunál Rekursu haruka Akordaun ba Prezidente Repúblika  hodi deklara katak laiha inkonstusionalidade ba Primeira Alterasaun ba Lei 3/2014. Ho nune’e, ohin, 15

Lansamentu Ro Ambulansia Atauro

9 Agostu 2019 Vise Ministra Saúde ba Kuidadu Saúde Primária dr. Élia A.A dos Reis Amaral SH. ho Komandante Komisariu PNTL, Faustino da Costa asina MoU konaba Barku-Ambulânsia Ataúro nune'e bele uza iha kazu emerjénsia hodi transfere pasiente mai Díli. Lansamentu Ró Ambulansia ne'e hala'o dadesan iha Díli no meudia MoU asina iha Ataúro no hafoin ne'e tranfere kedas pasiente gravida ida ka isin rua mai Díli. Akordu ne'e halo entre Ministériu Saúde ho Ministériu Defesa liuhusi Polícia Marítima nian. Iha biban ne'e vise Ministra agradese ba Brigadeiru Filomeno da Paixão de Jesus, Ministru Defesa, tanba ho ninian sentidu responsabilidade no dever hodi serve povu, fo liman hodi halo servisu hamutuk ba saúde nune'e bele presta bem-estar populsaun ne’ebe hela iha Ataúro. "Ema hotu hatene katak wainhira populasaun Ataúro enfrenta emergência médika durante partus, ka acidente ruma nomós moras ne’ebé presiza atensaun urjente husi servisu saúde sekundáriu k

Embaixador Foun Brazil,Estadus Unidus,Nova Zelandia Simu Pose Husi Prezidente Repúblika

Intervensaun badak husi S. E. Prezidente Repúblika iha serimónia tomada-de-pose husi Embaixador foun ba Brasil , Estadus Unidus Amérika no Nova Zelándia  Dili, 13 Agostu 2019 Família sira no hotu-hotu ne’ebé marka prezensa iha ne’ e Exelentísimus embaixadores empossadus, Ho haksolok boot mak Prezidente Repúblika prezide serimónia tomada-de-pose husi Exelénsia sira nu’udar Embaixador foun Timor-Leste nian ba Brasil, Estadus Unidus no Nova Zelándia. Prezidente no Governu nomeia Ita-Boot sira tanba fiar katak Ita-Boot sira sei koopera ho governu Brazil, Estadus Unidus no Nova Zelándia, atu haforsa liután relasaun  entre ita-nia rain no sira-nian.  Prezidente Repúblika fiar katak Embaixador sira ne’ebé foin simu pose iha kapasidade. Nia fiar katak sira bele  hasa’e no loke liután nível no ámbitu kooperasaun entre ita-nia Estadus. Kona-ba Brasil, ha’u aproveita oportunidade ida ne’e atu fó-hanoin katak iha simeira CPLP  ne’ebé hala’o iha Brasil, mak Timor-Leste tama o

Saudozu Maubrani "Render Não Me Rendo,A última Bala É Para Mim

“RENDER NÃO ME RENDO, A ÚLTIMA BALA É PARA MIM” (HA’U SEI LA RENDE, KILAT MUSAN IKUS LIU HA’U-NIAN). ------------------------- MENSÁJEN PREZIDENTE RDTL FRANCISCO GUTERRES LÚ OLO IHA LORON HAKSOLOK MEMÓRIA SAUDOZU JOSÉ CIRILIO NUNES “MAUBRANI” Forte Maubara, 9 Agostu  2019 Lakon saudozu José Cirilio Nunes “Maubrani” halo família hahú moris ho laran-susar no mata-been. Povu Timor-Leste mós lakon oan murak ida. Ha’u sente triste hanesan mós oan sira no família rasik sente. Maibé sentimentu ida ne’e kahor mós ho orgullu boot tebetebes ida. Ita hotu sente orgullu tanba saudozu Maubrani deside fó-an tomak ho brane ba ita-nia kauza nasionál:  UKUN RASIK-AN. Hafoin ita-hetan liberdade expresaun iha tinan 1974,  saudozu Maubrani fó-an  kedas ba kauza nasional ne’e  liuhosi  ASDT/ FRETILIN. Saudozu prova ninia dedikasaun ba kauza ne’e ho hahalok barak, liuliu iha komponente armada. Ho ninia kapasidade no matenek rasik, saudozu ne’e partisipa iha ita-nia rezisténsia organizada nu’udar K

Espoza Prezidente Repúblika Inagura Uma No Kios Ba Faluk Rogaia Da Silva

LIQUICA, Tibar , 9 Agostu 2019 Espoza Prezidente Repúblika Timor-Leste, Cidália Nobre Guterres, entrega uma no Kioske ba faluk Rogaia Babo da Silva, iha Suku Tibar. Uma ho medida 6x8 ne’ebé kompleta ho mobiliariu uma-laran harii hosi servisu hamutuk GAAC – PR no Heineken. Enkuantu Kioske hamutuk ho sasan nesesidade bázika sira ne’ebé  fa’an iha kioske ne’e,  oferese hosi Associacão Empresarial das Mulheres Timor-Leste (AEMTL). Konstrusaun ba uma no kioske, realiza hosi servisu hamutuk Grupu Karidade ho Forum Komunikasaun Dom Bosco Balide, Díli. Cidália Nobre Guterres haktuir, nia hasoru malu ho faluk  Rogaia Babo da Silva, iha tinan kotuk, wainhira halo vizita ida ba iha fatin lixeiru Tibar, hodi haree besik kondisaun labarik sira ne’ebé maioria husik sira-nia eskola hodi buka sasan sira iha lixu-fatin, ne’ebé bele fa’an fali hodi sustente família-nia moris. “Señora ha’u la husu buat barak maibé ha’u husu de’it ita-boot bele ajuda halo netik uma simples ida ba ha’u ho ha’u-nia

Massakre Kraras,8 De Agostu 1983

REFLESAUN BA MASAKRE KRARAS 8 DE AGOSTU 1983 Masakre Kraras nebe Akontese iha loron 8 Agustus 1983, ne’e hanesan Asaun Organizadu nebe hanaran levantementu armada, nebe kontinuasaun husi funu segundu etapa gerelia hafoin baze apoiu rahun, tamba kontinuasaun husi funu iha segunda etapa gerilia hafoin baze apoiu rahun, Iha 8 agustu komandu ba luta fo ona orden nebe komandu da luta estuda situasaun Indonesia atu antisipa ona fo orden ba timor oan sira hotu atu halo lavantementu iha 8 agustu tuku lima loraik kraras nee’e tenki tarutu, tuku 7 tarutu iha ossu, tuku 8 tarutu iha nahareka atu nune rona iha fatin-fatin nebe aas atu nune sira nebe mak iha rai tetuk se kilat ba Indonesia hodi halo levantementu atu hasai kilat husi inimigu nia liman  hodi lori ba ailaran, katak involvimentu funu kuaze povu nian, tan ne’e Indonesia sira hatene oho populasaun iha Kraras, maibe akontesmentu laos iha Kraras deit ema mate barak liu, Buanurak, Watulari, watucarbau, Ilomar no ba fatin seluk tan. Leva

Anin Ho Velosidade Makas Sei Akontese Iha Teritoriu Timor Leste

Atensaun!!! DNMG – Ministério Transporte e Comunicação (MTC) liu husi Diresaun Nasional Meteorologia e Geofísica (DNMG) hakarak fo hatene ba populasaun iha teritóriu nasional atu toma atensaun ba “rajadas do vento” (anin ho velosidade makas ne´ebé mak akontese derepente) ne´ebé previsto atu akontese entre loron 10 to´o 12 fulan agostu 2019. Tuir mai bele akompaña ho detallu ba kada munisípiu ,velosidade anin nian iha loron hirak tuir mai: Dili- Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Baucau- Rajadas husi anin sei varia entre 30-40 km/h Lautem- Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Liquisa- Rajadas husi anin sei varia entre 45-55 km/h. Viqueque - Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Manatuto- Rajadas husi anin sei varia entre 50-60 km/h. Ainaro - Rajadas husi anin sei varia entre 60-70 km/h. Aileu - Rajadas husi anin sei varia entre 50-60 km/h. Suai - Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Ermera - Rajadas husi anin sei varia entre 20-30 km/

Espoza PR Sei Kopera Ho Doutor Espesialista Hodi Fo Atensaun Ba Kazu Soe Bebe

ESPOZA PR SEI KOPERA HO DOUTOR ESPESILISTA HODI FÓ ATENSAUN BA KAZU “SOE BEBE” Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, 8 agostu 2019 Espoza Prezidente Repúblika Timor-Leste, Cidália Nobre Guterres, simu Doutor espesiálista timoroan na’in tolu hanesan: Daninha Coelho, José António Gusmão no Domingas Bernardo, hodi ko’alia konaba oinsá atu fó atensaun ba kazu “soe bebe” ne’ebé númeru aumenta ba beibeik iha sosiedade nia leet. Doutor José Antonio, hatete katak kazu soe bebe kuaze akontese iha nasaun barak iha mundu liu-liu ba nasaun kiak no dezenvolvidu, fatin ne’ebé soe bebe preferensia iha públiku hanesan iha lixu fatin, estrada, sintina no fatin seluk. Tuir peskija ho rajaun principal katak, ki’ak (pobreza)  presaun psikolójiku sosiedade no familia la fó apoiu no razaun seluk mak mane la tau ba responsabilidade.  Sosiedade patriachal hanesan Brazil iha sékulu 20  la simu feto iha oan laen laiha (mãe solteira) maibé iha sékulu 21,  feto ne’ebé kous ou gravida la’ós fim do mundo, si

Fongtil Husu Prezidente Repúblika Veta Lei Fundus Petroliferu

FONGTIL HUSU VETA LEI  FUNDUS  PETROLÍFERU NO ATIVIDADE PETROLÍFERU Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 11 Jullu  2019 Prezidente Repúblika  Francisco Guterres Lú Olo halo enkontru ho Forum Organizasaun Naun  Governamental Timor-Leste (FONGTIL). Iha sorumutu ne’e, Diretór  FONGTIL, Daniel do Carmo hato’o ba Xefe Estadu prekupasaun Sosiedade Sivil nian kona-ba proposta alterasaun lei haat no rezolusaun ida ne’ebé haruka ona mai Prezidente Repúblika atu promulga no veta tuir mandatu konstituisaun, hanesan: Proposta Alterasaun Lei Atividades petróliferas, Lei no 13/2005, Proposta alterasaun Lei  Fundu petróliferu lei no 9/2005, Proposta Lei estabilidade tributária kona-ba kontratantes iha Bayu-undan, Proposta Lei laboral aplikavel iha bayu-undan no proposta Resolusaun Ratifikasaun Tratadu Froteira Maritimas. Sosiedade Sivil konsiente katak sira-nia opiniaun la vinkula desizaun Prezidente Repúblika, maibé  observaba realidade no faktu ne’ebé sira hasoru, FONGTIL husu ba Prez

Sistema Manual Difikulta Tekniku Edtl Halo Manutensaun Ba Avariasaun Lina Eletrisidade

SISTEMA MANUÁL DEFIKULTA TÉKNIKU EDTL HALO MANUTENSAUN BA AVARIASAUN LIÑA ELETRISIDADE DILI, 06 AGOSTU 2019: S. Exa, Ministru Obras Públikas (MOP), Arq. Salvador Eugénio Soares dos Reis Pires, hatete sistema distribuisaun liña enérjia eletrisidade ne'ebé daudauk ne'e sei manuál defikulta tebes tékniku Eletrisidade Timor-Leste  (EDTL) halo manutensaun ba avariasaun iha liña distribuisaun. Sr. Ministru hato'o asuntu ne'e relasiona ho enérjia eletrisidade ba feeder I ba área Kumoro to'o Tasi-Tolu ne'ebé mate foin daudauk ne'e. "Eletrisidade foin daudauk Kumoro to'o Tasi-Tolu nian ne'e tanba de'it infraestrutura ka liña distribuisaun tuan ne'e mak ahi-han rebenta, depois nia rebenta tanba ne'e lori tempu oituan tanba ita-nia sistema manuál, identifikasaun ne'e liuhosi vizualizasaun ka ita haree ho matan ne'e tuir liña, fizikamente la'o tuir liña ne'e, soke momentu ne'e nia avaria hanesan fiu ne'e kanek ki

Grupu Deskonesidu Tiru Komunidade Nia Animal Iha Fatuberliu Manufahi

FATUBERLIU : Diáriu JKM (Roman Ba Sosiedade) kuarta-feira 07/08/2019 ” XEFE SUKU FATUKAHI LAMENTA GRUPU DESKUÑESIDU TIRU KUMUNIDADE NIA ANIMAL HAKIAK” Lider Komunitária suku  Fatukahi Postu Administrativu Fatuberlihu Lamenta Ema Deskueńesidu uza kilat kasa populasaun nia animal hakiak Karau no Kuda iha postu Fatuberliu. liu husi Via telefónika tersa-feira loron 06/08/2019 xefe suku Fatukahi  Moizes Acasio Pinto lamentadu  ho grupu deskuñesidu ne’ebé lori kilat tiru kumunidade nia animal hakaik iha tempu kalan iha  loron 25 fulan Jullu no loron 03 fulan Agustus tinan ida ne’e iha área Mota Klere no área Kledik antigu postu administrativu Fatuberliu, ho situasaun refere lider kumunitária ne’e husu urgentimente ba governu atu foti medida forte  ba aktus ne’e. Reponde ba lamentasaun ne’e administradór munisípiu Manufahi Arantes Izac Sarmento informa katak nudar servidór povu iha Manufahi la tolera aktus kasa komunidade nia animal hakiak iha postu Fatuberliu, no  parte administra

Deputada Fretilin Angelica Rangel Hateten OJE 2020 Bo'ot Liu Kapasidade Governu Nian

OJE 2020  BOOT LIU KAPASIDADE GOVERNU NIAN PN 6 /8/2019 Deputada Bankada Parlamentar FRETILIN Maria Angélica Rangel da Cruz dos Reis hatete, proposta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) tinan 2020 ne’ebé VIII Governu perpara dadauk ne’e bo’ot liu kapasidade ejekusaun Governu nian. “Tetu orsamentu tinan ida ne’e (2020)  boot, maibé Governu la tetu ho sira nia kapasidade ejekusaun, tanba ita hare Orsamentu Jeral Estadu 2019 ho total billoens $1.4 to’o fulan Agostu, nia ejekusaun 46% deit.  Signifika katak sira laiha kapasidade atu halo ejekusaun,” Tetu orsamentu  billaun $1.6 ba tinan 2020, siginifika Governu sei foti osan liu rendementu sustentavél estimadu (RSE) ne’ebé sei fó impaktu ba sustentablidade fundu petrolifeira nian. Tuir estimasaun RSE 3% tinan  ida ne’e $694.3 milloens, maibé se kazu Governu atu foti billoens  $1.6 aloka ba OJE, signifika sei iha defisit fiskál  ho valor $95.7 milloens tanba sei foti liu rendementu sustentavél. Maske lei fundu petrolifeira mos fó dalan

Prezidente Repúblika Sei Apoiu Total Ba CAC Hodi Kombate Korupsaun

PREZIDENTE REPÚBLIKA SEI APOIU TOTÁL BA CAC HODI KOMBATE KORRUPSAUN Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, 5 agustu 2019 Iha sorumutu ho Komisáriu Comissão Anti Corrupção (CAC), Sergio da Costa Hornai, Prezidente Repúblika Francisco, Guterres Lú Olo fó nia apoiu totál ba CAC  hodi kombate korrupsaun atu hametin liután estadu. Prezidente Repúblika fó-sai katak kombate korrupsaun sai parte kompromisu polítiku ne’ebé hato’o tiha ona publikamente katak atu harii demokrasia ida ne’ebé justu, estavel, ekilibradu depende ba kapasidade estadu atu aplika ho seriedade no rigor tuir prinsípiu boa governasaun.   Prezidente Repúblika enkoraja CAC atu kontinua halo reuniaun ho instituisoens estadu, eskola no públiku kona-ba kombate korrupsaun. Komisáriu CAC, Sergio da Costa Hornai, aprezenta Planu Prioridade Serbisu, Planu Estratéjiku no Polítika Nasionál ba Prevensaun no Kombate Krimi Korrupsaun. Komisáriu CAC informa mós kona-ba progresu no dezafiu ne’ebé instituisaun hasoru. Dezafiu ne’

Lei Bandu Ema Kasa Animal Fuik

Dili: Lei Bandu Ema Kasa Animal Fuik Sira Inklui Meda, Rusa Iha Ai Laran Tuan Sira. Tuir Xefe Departamentu Protesaun Estensaun Floresta Gil Fernandes De Oliveira Hatete Sira Tau Matan Ba Ema Kasa Animal Fuik Sira Ne'e Parte Ida Husi Servisu Guarda Floresta Tamba Guarda Floresta Sira Koloka Ona Iha Postu Administrativu Hot-Hotu. "Ami Guarda Floresta Bandu Ema Labele Kasa Animal Fuik Ne'e Bazeia Ba Lei Ne'be Mak Bandu,Ami Nia Pessoal Guarda Floresta Koloka Hotu Ba Munisipiu No Mos Postu Administrativu Hot - Hotu Ne'ebe Durante Ne'e Lao Hela." Dehan Xefe Departamentu Protesaun Extensaun Floresta Gil Fenandes Oliveira Iha Nia Knar Fatin. Nia Dehan Sira Nia Pessoal Guarda Floresta Ne'ebe Sira Koloka Ona Iha postu Administrativu Ida-idak Ne'ebe Mak Tau Matan liu Ba Animal Fuik Sira Iha Ailaran Tuan. "Ailaran Tuan Ba Flora No Fauna ida Ne'e Mak Guarda Floresta Sira Iha Ne'eba Hodi Tau Matan Ba Animal Fuik Sira Iha Ai Laran Refere,M

Komunidade Iha Sidade Dili Kontinua Uza Energia Eletrika Ho Ilegal

KUMUNIDADE IHA CIDADE DILI KONTINUA UZA ENERGIA ELETRICA HO ILEGAL Dili, 5 de agostu 2019, Tekniku EDTL  halao Inspesaun ba Prepago iha kapital Dili kontinua hetan Komsumedores EDTL nafatin uza energia ho ilegal, inspesaun ne'ebe halao iha Bairo Aimutin tekniku EDTL hetan/ identifika  komunidade nafatin uza ahi Energia ilegal tamba ne'e tekniku EDTL korte / desliga ahi ba komunidade ne'ebe maka uza energia ho ilegal. Chefe Ekipa Inspesaun Sr. Domingos Da Costa hateten Ba komunidade ne'ebe maka uza energia ilegal ami tenki desliga tiha nune'e sira ba komfirma iha kantor Central hafoin ami bele liga fila fali tamba uza energia ho ilegal sei aplika multa administrativo tuir Decreto Lei 33/2016. Entertanto Chefe Ekipa inspesaun ne'e hato'o apela komsumedores hotu ne'ebe'e maka seidauk uza Prepago bele  ba halo registrasaun iha Edeficio EDTL Caicoli.

Kronologia Estudante Nain 4 Mout Iha Tasi Natarbora

NATARBORA : Diáriu JKM (Roman ba sosiedade) Segunda-Feira 29/07/2019 "ESTUDANTE NAIN 4 MOUT IHA TASI ÁREA NATARBORA" Natarbora : tuir sasin Gloria Soares informa, estudante Eskola Tekniku Vokasional (ETV) Natarbora nain ha'at kompostu husi mane nain 3 feto nain 1. Estudante mane ida husi munisipiu Aileu Klase (I), mane ida husi munisipiu lospalos klase (III) mane ida husi munisipiu Ermera klase (I). Estudante nain hirak nee keuaze ho idade rua nolu to'o rua nolu resin ida.   Kronolojia husi akontesentu nee, estudante sira ba haris tasi mos la fo hatene mestri, informa Gloria ba diairiu JKM via telefonia, Domingo,(27/07).  Nia hatutan, entre estudante nain 4 nee mane tolu mate kedas iha tasi no feto Ida Lori Kedas ba Hospital Nasional Guido Valadares (HNGV) hodi halo tratamentu no tanba foin tama ba tasi laran neduni komunidade konsege salva.  Akontesementu nee laos sira nain 4 mesak mk ba haris iha tasi maibe tanba sira barak no estudante balun

Trabalhadores Australia Nain 11 Agora Investe Hakiak Manu Frangu Ho Maekom Iha Dili

JOVEN  NAIN 11 FILA HUSI SERVISU IHA  AUSTRÁLIA AGORA INVESTE HAKIAK MANU FRANGU HO MAEKOM. DÍLI, 22 Jullu 2019- Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu SEFOPE Julião da Silva akompaña Ministru Agrikultura no Peskas MAP Joaquim José Gusmão dos Reis Martins hala’o kolleta manu frangu rihun ida iha Munisipiu Díli Postu Administrativu Verakruz Suku Lahane. Manu frangu ne’ebé hakiak, husi inisiativa Joventudi nain sanulu resin ida ne’ebé uluk hala’o ona servisu iha Austrália liu husi programa SWP (Seazonal Worker Program), tamba sira iha ona esperensia ne’ebé aprende husi ema nia rain no iha ona fundus wituan hodi bele hari’i negosiu. Iha biban ne’e Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu hato’o agradesimentu ba joven nain sanulu resin ida ne’ebé iha inisiativa hodi hari’i empreza ne’e, hodi bele diversifika ekonomia família no mós nasaun Timor-Leste. Governante ne’e mós husu ba joven sira ne’ebé ba servisu iha Austrália no Korea do Sul fila mai atu bele hari’

Prezidente Repúblika Sei Lansa Livru Buibere Hamriik Ukun Rasik An

PREZIDENTE REPÚBLIKA SEI LANSA LIVRU BUIBERE HAMRIIK UKUN RASIK AN Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 19 jullu 2019 Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, sei lansa livru Buibere Hamriik Ukun Rasik An ne’ebé Organisação Popular da Mulher Timor (OPMT) hakerek kona-ba partisipasaun feto iha luta libertasaun nasionál. Prezidente Repúblika haksolok ho obra OPMT ne’ebé konklui ona hodi hakerek feto timoroan tomak, la’ós de’it OPMT,  nia luta ba ukun rasik an no emansipasaun. Sekretária Jerál OPMT interina, Florentina Smith, husu disponibilidade Prezidente Repúblika atu halo lansamentu ba livru Buibere Hamriik Ukun Rasik An. Planu inisiál ba lansamentu livru ne’e mak iha 28 agustu 2019, nu’udar loron moris OPMT,  maibé tanba lider nasionál sira okupadu ho programa estadu ba komemorasaun tinan-20 referendum nian, OPMT sei marka fali loron istóriku sira seluk hafoin husu hanoin husi lideransa nasionál ninian. Molok ne’e, reprezentante OPMT hasoru tiha ona Sekretáriu J

HNGV Halo Hela Tratamentu Ba Pasiente Deskonhesidu

INFORMASAUN Hospital Nacional Guido Valadares (HNGV) halo tratementu hela ba Pasiente deskonhesido  ida ne’ebe  la iha identidade, pasiente agora baxa ka halo hela tratamentu iha BANCO DE URGENCIA  (Emergency)  HNGV duarante loron Lima ona. Pasiente ne’e Medico sira fo nia naran Mr. “X” rasaun tamba pasiente la iha indentidade.  Fo hatene ba Maluk ka Familia sira ne’ebe konhese Pasiente ne’e.  halo favor bele diretamente mai iha Banco de Urgencia  hodi halo Vizita ou atu hetan informasaun completu liu tan bele diretamente liga ba numero Telefone Gabinete controlo Qualidade no Komunicasaun Social :  73071205

PM Informa Mandatu Prezidente RAEOA No Tomada Posse Ba Embaixador Foun Ba PR

PRIMEIRU MINISTRU INFORMA MANDATU PREZIDENTE RAEOA NO TOMADA POSSE BA EMBAIXADÓR FOUN Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 18 jullu 2019 Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, hasoru malu ho Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo hodi ko’alia kona-ba mandatu Prezidente RAEOA-ZEESM, tomada de posse ba embaixadór sira no preparativus Orsamentu Jerál Estadu 2020. Primeiru Ministru hateten governu laiha intensaun atu estende mandatu Mari Alkatiri nu’udar Prezidente Rejiaun Administrativu Espesiál Oe-Cusse Ambeno (RAEOA).  Prezidente RAEOA nia mandatu sei remata iha 30 jullu 2019. Tuir Primeiru Ministru, Prezidente RAEOA hakerek karta ba Xefe Governu hodi informa mandatu ne’ebé sei remata. Primeiru Ministru rasik hakerek tiha ona karta ba Prezidente Repúblika relasiona ho mandatu Prezidente RAEOA-ZEESM. Molok ne’e, Parlamentu Nasionál halo ona revizaun ba Lei númeru 3/2014 hodi hasai knaar Prezidente Repúblika ninian atu fó tomada de posse ba Prezidente RAEOA-ZEESM ba

Dr.Jose Ramos Horta Lansa Exebisaun Prizaun No Priziuneiru Polítiku 1974 - 1999

DR. JOSE RAMOS HORTA LANSA EXEBISAUN PRIZAUN NO PRIZIONEIRU POLÍTIKU 1974 – 1999. Dili - Komisaun Organizadora ba Komemorasaun tinan 20 Aniversáriu Referendu (Konsulta Populár 1999) hamutuk ho Centro Nacional Chega! I.P organiza ona Exebisaun ba Prizaun no Prizioneiru Polítiku 1974 – 1999. Ezebisaun ne’e lansa husi Sua Exelénsia Eis-Prezidente Repúblika Dr. Jose Manuel Ramos Horta iha loron 17 Jullu 2019, iha Antigo Comarca Balide – Dili. Exbisaun ba Prizaun no Prizioneiru Polítiku ne’e hanesan parte husi programa ba komemorasaun tinan 20 Aniversáriu Referendu (Konsulta Populár) ne’ebé ho objetivu Introdúz memória pasadu nian ba públiku liu-liu jerasaun foun sira Timor-Leste nian, prezerva memória pasadu nian nu’udar eransa ba harii no hametin espiritu solidaridade umana. Alende ne’e, atu fó onra no rekuñesimentu ba ema sira ne’ebé mak partisipa no mós sakrifika sira nia moris ba Luta Libertasaun Timor-Leste nian no hatudu experiénsia rekonsiliativu ne’ebé mak Timor-Leste no Indoné

Ex Falintil MANU AMAN Husu Estadu Fo Atensaun Ba Kondisaun Estrada Ligasaun Suku Liaruka

"EX. FALINTIL MANU-AMAN HUSU ESTADU FÓ ATENSAUN BA KONDISAUN ESTRADA LIGASAUN SUKU LIARUKA" Eis Falintil aktual xefe suku Liaruka postu administrativu ossu munisípiu Viqueque Filomeno Soares Manu-Aman informa ba jornalista konjunta Manufahi iha loron kuarta-feira 17/07/2019 hateten estrada ligasaun suku Liaruka ho postu administrativu Ossu ho distansia kilometru 17 konstroe iha tempu okupasaun indonézia to'o agora ho kondisaun aat defikulta sirkulasaun komunidade aldeia lima atu faan sira nia produtu lokál iha mercado Ossu, ho kondisaun estrada ne'ebé aat prejudika mós kareta balun baku fila iha área aldeia Bahaneu nian iha loron sesta 12/07/2019 foin lalais hodi rezulta komunudade nain haat kanek kaman inklui labarik ho idade tinan tolu.  Manu-Aman esplika katak atu resolve kondisaun ne'e ninia parte aprezenta ona ba oitavu governu konstitusionál liu husi ministeriu obras públika no tuir plano parseiru dezenvolvimentu ILO mak atu halo rehabilitasaun es

MOP ORENTA, KONSTRUSAUN ESTRADA TASI-TOLU - TIBAR TENKE REMATA ANTES 30 AGOSTU

MOP ORENTA, KONSTRUSAUN ESTRADA TASI-TOLU - TIBAR TENKE REMATA ANTES 30 AGOSTU DILI, 17 JULLU 2019: S. Exa, Ministru Obras Públikas (MOP), Arq. Salvador Eugénio Soares dos Reis Pires, fó ona orientasaun ba Diresaun Jerál Obras Públikas (DGOP) hodi akompaña másimu ba konstrusaun estrada Tasi-Tolu to'o Tibar, atu nune'e seksaun estrada Tasi-Tolu tenke finaliza paviamentu asphaltiku antes komemorasaun loron Referendum ka Konsulta Populár 30 Agostu tinan 2019. Ho orientasaun ne'e Diresaun Jerál Obras Públikas (DGOP) liuhosi PMU kontinua halo kontrolu rutina hodi kontrolu kualidade ba servisu kamada Sub-Base, Base-Course no paviamentu asphalt trosu Tasi-Tibar-Tibar. Projetu konstrusaun estrada ne'e hala'o husi kompañia internasionál China  Wuyi, no hahú iha loron 28 fulan-Fevereiru tinan 2017.

Saudoso Francisco Borja Da Costa

SAUDOSO FRANCISCO BORJA DA COSTA 1946/1975 Francisco Borja da Costa: “ ……Na ponta da minha baioneta/Marcarei na história a forma da minha libertação” Lia na’in ida-ne’e koñesidu liu ho nia naran apalidu, Borja da Costa bainhira ita ko’alia kona-ba “Sé maka Sé” iha mundu literária Timor-Leste nian. Nia moris “iha Fatuberlihu, iha kosta sul Timor-Leste iha loron 14, fulan-Outubru, tinan 1946. Nia mate ho tinan 30 bainhira Timor-Leste hetan invazaun hosi tropa Indonézia iha loron 7, fulan-Dezembru. Tropás parakedista sira maka oho nia. Borja da Costa iha nia observasaun di’ak ba kestaun diskriminasaun durante tempu ukun koloniál Portugés nian “bainhira nia tuir obrigasaun militar ba tropaz Portugés no haknaar iha Laclubar. Nia haree katak knaar militar ne’ebé nia hala’o nu’udar “esperiensia di’ak”tanba nia hetan aten boot atu ko’alia hasoru diskriminasaun rasiál. Liutiha halo hotu knaar militár, nia fila fali ba knaar governu nian. Hosi nia pozisaun iha governu, nia bele observa pr

Halo Relasaun Sexual Ho Kondisaun Lanu,Laen Tuku Fen Nia Oin Lulik

Lezada Ho Inisial CL Hetan Tuku Iha Parte Oin Lulik Husi Nia Laen Arguidu JM,Tamba Arguidu Ho Kondisaun Lanu Mak Halo Relasaun Sexual Hanesan Fen Ho Laen Ho Lezada. Tuir Akuzasaun Husi Ministeriu Publiku Ne'ebe Le'e Sai Husi Juiz Prezide Katak Arguidu  Ho Lezada Moris Hamutuk Hanesan Fen ho Laen Desde Tinan 1998 No Iha ona Oan Nain Ualu,Maibe Iha Fulan Juñu Tinan 2017,Mais Ou Menus Tuku 1:00 Madrugada,Arguidu Fila Mai Uma Ho Kondisaun Lanu Hodi Husu Ba Lezada Atu Halo Relasaun Sexual,Nune'e Lezada Mos Aseita,Maibe Depois De Hotu,Arguidu Nervozu Hodi Tuku Dala Barak Iha Lezada Nia Kotuk Laran No Tuku Dala Ida Iha Lezada Nia Oin Lulik. Aleinde Ne'e Iha Fali Loron 12 Fulan Juñu Tinan 2017,Arguidu Bolu Lezada Nia Familia  Ba Iha Sira Nia Uma Ho Objektivu Hodi Rezolve Arguidu Ho Lezada Nia Problema,Maibe Lezada Ba Joga Tiha Karta Iha Vizinu Nia Uma Ho Nune'e Lezada Ho Arguidu Mos Trata Malu No Arguidu Nervozu Hodi Tuku Dala Ida Iha Lezada Nia Ibun Kulit. Konesekuen

Presidente CNRT Marka Prezensa Iha Plenária Parlamentu Nasional

PRESIDENTE CNRT MARKA PREZENSA IHA PLENÁRIA PARLAMENTU NASIONAL PN - Presidente CNRT hanesan mós Reprezentante Espesial Governo ba asuntu Negosiasaun Fronteira Marítima Maun Bo'ot Kay Rala Xanana Gusmão, ohin tersa-feira (16/07/2019) marka prezensa iha audiénsia iha plenária Parlamentu Nasional. Prezensa Presidente Partidu CNRT Kay Rala Xanana Gusmão iha audiénsia atu esplika ba deputados sira konaba alterasaun no harmonizasaun pacote leis petrolíferas, leis tributaria, lei Laboral no ratifikasaun Tratadu Fronteira Marítima entre Timor-Leste ho Australia ne’ebé tuir arranjamentu calendário-transitório sei halo iha dia 30 de agusto de 2019. Prosesu negosiasaun ba Fronteira Marítima ho Australia atu konklui dadaun ona, nune’e hahú ohin Parlamentu Nasional halo prosesu tomak hodi finaliza leis hotu-hotu ne’ebé afeita hosi definisaun fronteira marítima.

Atletas Nani Nain Tolu Sei Reprezenta Timor Leste Partisipa Kampionatu Nani Mundial

Atletas Nani nain 3 sei reprezenta Timor Leste partisipa Kampionatu Nani Mundial. Federasaun Natasaun Timor Leste orgullu tebes tanba ninia atleta sira sei kria istoria ida bainhira sira haksoit tama ba pisina iha Korea du Sul semana ida nee hodi partisipa “the 18th World Swimming Championship”. Imelda Felicyta Ximenes Belo ho 20 anus idade, mak sai atleta primeiru atleta ne’ebe agora reprezenta Nasaun Timor Leste ba datoluk bainhira ba partisipa iha World Championship tuir mai ne’e iha Gwangju-Korea. Domingos Remedio da Silva ho 19 anus idade ho José João Viegas da Silva ho 15 anus idade,mak sei sai natadores daruak hodi ba partisipa World Championship semana ida ne’e. “Atleta sira ne’e hatudu hela katak Timor Leste bele kompete ho atleta famozu no qualifikadu mundial nian”, dehan Sr. Laurentino Guterres ne’ebe nu’udar Presidente Federasaun Natasaun Timor Leste bainnhira halo despedida ho atleta sira iha Pisina Hotel Golgota Resort - Comoro. Ita tuir lolos orgullu ho sir

Halo Relasaun Sexual Hamri'ik Deit,VS Nega Bebe Iha Namorada Nia Isin

Dili: Barani Halo Barani Responsabiliza,Liafuan Ne'e La Vale Ba Arguidu (VS) Ne'ebe Halo Relasaun Seksual Ho Nia Namorada (OC),Maibe Ikus Mai VS Lakohi Atu Rekoinese Bebe Ne'ebe Mak Nia Namorada Kous. Maske Rekoinese Halo Ona Relasaun Sexual Ho Ninia Namorada Ho Inisial OC Maibe VS Lakohi Hatudu Ninia Responsabilidade Bainhira OC Isin Rua Ho Razaun Bebe Ne'ebe OC Kous Laos Nia Oan. Tamba Nega,OC Hato'o Keisa Ba Xefe Suku Hodi Foti Bolu VS Atu Rezolve,Maibe VS Lakohi Nune'e OC Deside Hodi Hato'o Keisa Ba Ministeriu Publiku Nune'e Ikus Mai VS Tenki Ba Hatan Iha Tribunal Distrital Dili. Liu Husi Audensia Julgamentu  Iha TDD,Ministeriu Publiku (MP) Akuza Arguidu Komete Krime Interopsaun Gravida Ne'ebe Prevista Iha Artigu 141 Kodigu Penal Timor Leste. Tuir Akuzasaun MP,Iha Loron 12 Agostu 2013 Iha Ailok Laran Arguidu Ba Lezada Nia Uma Hodi Husu Numeru Telefone,Hafoin Iha Loron 20 Agostu 2013,Wainhira Arguidu Fila Husi Ainaro Nia Hahu Halo Relasaun

REPREZENTANTE POVU OECUSSE HUSU REVOGA DEKRETU PARLAMENTU NASIONAL

REPREZENTANTE HUSI POVU ATONI OE-CUSSE-AMBENO HUSU REVOGA DEKRETU PARLAMENTU NASIONÁL Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 12 jullu 2019 Reprezentante husi Povu Atoni Oe-cusse Ambeno hasoru malu ho Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, hodi hato’o preokupasaun kona-ba alterasaun Lei númeru 3/2014 no husu atu entidade hotu-hotu, inklui partidu polítiku sira tur hamutuk no Parlamentu Nasionál atu revoga Dekretu Parlamentu Nasionál ne’ebé altera Lei númeru 3/2014. Povu Atoni Oecusse-Ambeno,  reprezenta Liurai Costa, Liurai Hornai, Liurai Cruz, suku 18 no Naijuf/ Dato, organizasaun sosiedade sivíl no juventude,  hato’o preokupasaun relasiona  ho alterasaun Lei númeru 3/2014 husi  Parlamentu Nasionál, ne’ebé hasai kbiit Prezidente Repúblika atu nomea no fó posse ba Prezidente Autoridade RAEOA/ZEESM. Nune’e, ho alterasaun ne’e hamihis konsensu nasionál entre orgaun Estadu ne’ebé halo iha 2014 kona-ba hahú ba dahuluk programa integradu dezenvovimentu territoriál-ZEESM

SEFOPE HO BNCTL FASILITA TRABALHADORES HARUKA OSAN MAI TIMOR LESTE

DÍLI, 12 Jullu 2019- Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu SEFOPE Sexta-Feria ohin iha salaun SEFOPE Kaikoli asina Memorandum Entendimentu ida ho BNCTL hodi fasilita traballadóres ne’ebé ba servisu iha rai liur atu bele transfere osan mai Timor-Leste. Iha intervista Diretór Jerál Empregu Paul Alves hateten SEFOPE asina akordu ho BNCTL hodi fasilita kredítu ba traballadór Timor-oan sira ne’ebé maka atu ba servisu iha Autrália no Korea do Sul. Ba futuru SEFOPE sei halo akordu ida ho traballadór ne’ebé atu ba servisu iha rai liur katak traballadóres sira sei simu de’it 15% hosi total salariu no 85% sei transfere ba konta Bankária kada traballadóres liu husi BNCTL, tambá iha fáktus balun katak traballadór sira fila mai Timor osan la iha. SEFOPE mós sei halo enkontru hó familia sira oinsa maka bele asesu ba 85% ne’ebé traballadór sira haruka mai. Osan ne’ebé tranfere mai atu iha tempu ida sira mai fali Timor, osan ne’e sai hanesan fundus ba sira atu bele halo negosiu ruma

FEN SELINGKUH,LAEN TARA AN

Dili - Ferik Oan Selingkuh Ho Mane Seluk Matebian Bonifacio De Andrade Nu'udar Laen Deside No Hili Aktus Tara An Hodi Hakotu Nia Vida Rasik. Tuir Xefi Departamentu Mortuariu HNGV Alberto Guteres,Bonifacio De Andrade Tara An Iha Aldeia Aina -Rai Suku Datu Postu Administrativu Maukatar Munisipiu Covalima. "Matebian Ho Naran Bonifacio De Andrade Tara An Ne'e,Tuir Informasaun Ne'ebe Familia Matebian Hato'o Mai Katak Matebian Tara An Tamba Nia Ferik Oan Selingkuh Ho Mane Seluk,Tamba Ne'e Halo Nia Hanoin La To'o Sai Bulak Hodi Tara An, "Hateten Alberto Guterres Ba Jornalista Sira Iha Sala Mortuariu HNGV. Nia Esplika Tuir Informasaun Ne'ebe Familia Sira Hateten Katak Matebian Bulak Tamba Nia Ferik Oan Selingkuh Ho Ema Seluk,Tamba Ne'e Mak Halo Nia Hanoin Barak Hodi Tara An Laos Ema Mak Oho.

SAI SERVISU TARDE,FEN LORI AISAR HURLELE LAEN

Dili - Violensia Domestika Dala Barak Komete Husi Mane Hasoru Feto Maibe Iha Kazu Ida Ne'e Feto Mak Halo Violensia Domestika Hasoru Mane Kazu Ne'e Akontese Entre Fen Inisial MIA Hasoru Nia Laen Ho Inisial CS.Tuir Deklarasaun CS Katak Nia Fen Baku Nia Tamba Sai Fila "Arguida Hirus Ho Nervozu Lori Aisar Baku Hau Ne'e Tamba Iha Momentu Ne'eba Hau Sai Serbisu Tarde Tamba Ne'e Arguida Deskonfia Hau Ba Feto Seluk " Deklara Lezadu Iha Sala Audensia Julgamentu Iha TDD,Kuarta 02/05. Arguida Ho Lezadu Moris Hamutuk Nu'udar Fen Ho Laen Iha Tinan 2006 No Iha Oan Nain Rua. Tuir Akuzasaun Husi Ministeriu Publiku,Iha Loron 9 Juñu 2017 Tuku 6:00 Dadersan Iha Maskarinhas Bainhira Lezadu Toba Hela Iha Televizaun Nia Oin,Arguida Hahu Koalia Barak No Mur Mura Katak Lezadu Iha Relasaun Ho Feto Seluk "Lezadu Hader No Toba Fila Fali" Hare'e Ida Ne'e Halo Arguida Nervozu Lori Aisar Baku Lezadu Nia Kotuk Laran Dala Rua,Liman Dala Rua No Ulun Dala ida

LAEN SELINGKUH,FEN HURLELE HO BULI COOK

Dili : Lezadu Ho Inisial AB Tenki Simu Agresaun Husi Nia Fen,Arguida Ho Inisial DM,Tamba Deskonfia Lezadu Selingkuh Ho Feto Seluk iha Kotuk. Tuir Akuzasaun Husi Ministeriu Públiku,Juiz Le Sai Katak Arguida Ho Lezadu Moris Hamutuk Nu'udar Fen Ho Laen iha Tinan 2002. Iha Loron 4 Fulan Fevereiru Tinan 2017,Oras Tuku Hitu,Lezadu Ba Haris Tau Hela Telemovel iha Uma Laran,Arguida Foti Lezadu Nia Telemovel Hodi Hare Feto Nia Foto Iha Laran,Arguida Nervozu Hodi Tuda Lezadu Nia Telemovel, Foti Ai Hodi Baku Motor,Lori Liman Les Lezadu,No Lori Buli Cook Baku Lezadu.Konsekuensia Husi Arguida Nia Hahalok Ne'e,Halo Lezadu Sente Moras Iha Liman,No Mos Lezadu Nia Motor At. Arguida Hanesan Autor Ba Krime Violensia Domestika Ho Forma Ofensa Integridade Fizika Simples Previstu Iha Artigu 145 Kodigu Penal No Krime Simples. Hare'e Krime Danu Simples,Lezadu Sei Iha Hela Portugal,Tamba Ne'e Tribunal Hein Lezadu Mai,Komfirma Aseite Bele Dada Fila Hatan Ba Faktus Sira Ne'e,Arguida

HISTORIA METAN UDT HALO IRESPONSAVELMENTE HODI HAHORIS SOFRIMENTU BA POVU TIMOR LESTE

GOLPISTA_UDT Husi: LEANDRO ISAAC História Negra/História Metan ke partido UDT Halo Iresponsavelmente,Hodi Hahoris SOFRIMENTO Ka TERUS Oioin Ba POVO TIMOR LESTE Durante Tinan 24 Nia Laran, Hahu Husi : 11 De Agostu 1975!!! Ho Naran Ka Slogan : MOVIMENTO REVOLUCIONÁRIO ANTI-COMUNISTA (MRAC) Ka Golpe? Hau Nia Interpretasaun GOLPE, Tan Sa? Tan; 1. UDT, Assalta PSP(Polícia Segurança Pùblica) Hodi Hadau KILAT No Kroat No Sel - Seluk Tan 2. UDT, Assalta Quartel General Militar Nian, 3. UDT, Assalta Residência Governador Português Iha Lahane, 4. UDT, Oho Ema Ne'ebe Serviço Fó Segurança Ba Aeroporto, 5. UDT, Assalta,Dádur,estraga no Sunu População Nia Uma, 6. UDT, Hamosu Instabilidade Ordem Pública, 7. Partido UDT, Ho Ninia Milícias Sira Assalta Lojas No Fatin Pùblicos Sem Justa Kauza Hodi Bele Justifica... Pergunta: UDT Hetan Sucesso Iha Ninia Hahalok GOLPE Ida Ne Ka Lae? Oin Sa Ho Ninia CONSQUÊNCIA? Comunistas Hira Mak UDT Ho Ninia Aliados Anti-Comunistas sira Ho Indinésio

PROGRAMA PLS HAHÚ ONA REKRUTA TIMOR-OAN SIRA BA SERVISU IHA AUSTRALIA

PROGRAMA PLS HAHÚ ONA REKRUTA TIMOR-OAN SIRA BA SERVISU . TIBAR, 09 Jullu 2019- Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu SEFOPE Julião da Silva akompaña prosesu teste fiziku no orál ba kandidatu traballadóres sira ne’ebé atu ba servisu iha Austrália tinan tolu liu husi programa PLS, ne’ebé realiza iha sentru formasaun Tibar. Teste fizíku no orál ba programa PLS (Pacific Labour Scheme) fó diretamente husi nain ba kompaña husi Austrália ne’ebé sei ba servisu iha área prosesamentu na’an, no Prosesu selsaun ba programa PLS sei la’o hela tuir rekezitus ne’ebé iha. Programa PLS ne’e Governu Timor-Leste liu husi Konsellu Ministru VIII Governu Konstituisionál ne’ebé fó konfiansa ba Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu SEFOPE hodi asina Memorandum Entendimentu ho Governu Federal Austrália iha loron 29 Marsu 2019 iha Common Wealth Parliamentary Offices-Sydney on Premier Mushrooms Austrália. 

ESPÍRITU NO DISÍPLINA MAK HALO KOMANDANTE SAMBA SEMBILAN DIFERENTE

ESPÍRITU NO DISÍPLINA MAK HALO KOMANDANTE SAMBA SEMBILAN DIFERENTE Jardim dos Herois da Pátria, Metinaro, 6 jullu 2019 Iha serimónia funebre saudozu Jaime Ribeiro “Samba Sembilan” ohin iha Jardim dos Herois da Pátira, Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, iha ninian intervensaun hateten katak espíritu no disíplina mak halo komandante diferente. Saudozu Jaime Ribeiro “Samba Sembilan” nu’udar guerrilleiru ida ne’ebé dedika nia an tomak durante tinan-24 iha ai-laran hasoru okupasaun Indonézia. Maski la hetan edukasaun formál ruma durante tempu kolonizasaun, Jaime Ribeiro “Samba Sembilan” hatudu nia kapasidade nu’udar komandante ne’ebé hatene orienta nia soldadu sira tuir disíplina no tátika militár iha luta hasoru forsa okupante. Jaime Ribeiro “Samba Sembilan” nu’udar komandante ida ne’ebé aten brani, ho abnegasaun tomak no sempre prontu atu hasoru saida de’it iha luta libertasaun nasionál. Jaime Ribeiro “Samba Sembilan” la’ós de’it hatene kona-ba militár maibé mós

BIBLIOGRAFIA SAUDOZU TULODA "TUBIR LOKE DALAN"

TULODA "TUBIR LOKE DALAN' Saudozu Paulo Alves “Tuloda” Moris iha loron-6 fulan-Fevereiru tinan-1957 iha suku Aitemua,Postu administrativu Turiskai, Munisipiu Manufahi. Nu’udar Timor oan nasionalista ida, Tuloda adere kedas ba FRETILIN iha fulan-Agostu tinan-1975 hodi hahu luta ba Timor-Leste nia ukun rasik an ho FRETILIN nia lideransa. Tamba ninia dedikasaun no serbisu maka’as, iha duni tinan-1975 saudozu Tuloda simu knar nu’udár Kolaborador Komite Central FRETILIN (CCF) iha Zona 3. Knnar ida ne’e saudozu hala’o to’o tinan-1979. Komunga tiha prinsipiu no valor sira ne’ebé FRETILIN habelar ba nasionalista no patriota Timor oan sira hotu, maske moris tiha ona iha vila, iha kontrolu forsa invazór sira nia okos, saudozu Tuloda kontinua hala’o serbisu klandetina atu kumpri misaun ne’ebé nia simu husi lideransa FRETILIN nian katak “maske moris hamutuk ho inimigu, luta ba libertasaun nasionál tenki kontinua.” Durante partisipa iha luta atu lori Timor-Leste ba Ukun Rasik an, sau