Skip to main content

Posts

Showing posts from August, 2019

Prezidente Repúblika Promulga Lei RAEOA Zeesm

KOMUNIKADU IMPRENSA ----------------- PREZIDENTE REPÚBLIKA PROMULGA LEI RAEOA-ZEESM Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 15 agustu 2019 Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo, ohin, promulga Primeira Alterasaun ba Lei 3/2014, 18 juñu, ne’ebé kria Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno no Estabelese Zona Espesiál Ekonomia Sosiál Merkadu Oecesse Ambeno no Ataúro. Parlamentu Nasionál halo revizaun ba artigu rua husi lei refere relasiona ho nomeasaun  no ezonerasaun Prezidente RAEOA-ZEESM husi Prezidente Repúblika ba Governu. Primeira alterasaun ba Lei 3/2014 aprova iha Parlamentu Nasionál iha 8 jullu 2019. Iha 29 jullu 2019, Prezidente Repúblika envia Primeira Alterasaun ba Lei númeru 3/2014 hodi husu Tribunál Rekursu atu halo fiskalizasaun preventiva ba konstitusionalidade. Iha 14 agustu 2019,  Tribunál Rekursu haruka Akordaun ba Prezidente Repúblika  hodi deklara katak laiha inkonstusionalidade ba Primeira Alterasaun ba Lei 3/2014. Ho nune’e, ohin, 15

Lansamentu Ro Ambulansia Atauro

9 Agostu 2019 Vise Ministra Saúde ba Kuidadu Saúde Primária dr. Élia A.A dos Reis Amaral SH. ho Komandante Komisariu PNTL, Faustino da Costa asina MoU konaba Barku-Ambulânsia Ataúro nune'e bele uza iha kazu emerjénsia hodi transfere pasiente mai Díli. Lansamentu Ró Ambulansia ne'e hala'o dadesan iha Díli no meudia MoU asina iha Ataúro no hafoin ne'e tranfere kedas pasiente gravida ida ka isin rua mai Díli. Akordu ne'e halo entre Ministériu Saúde ho Ministériu Defesa liuhusi Polícia Marítima nian. Iha biban ne'e vise Ministra agradese ba Brigadeiru Filomeno da Paixão de Jesus, Ministru Defesa, tanba ho ninian sentidu responsabilidade no dever hodi serve povu, fo liman hodi halo servisu hamutuk ba saúde nune'e bele presta bem-estar populsaun ne’ebe hela iha Ataúro. "Ema hotu hatene katak wainhira populasaun Ataúro enfrenta emergência médika durante partus, ka acidente ruma nomós moras ne’ebé presiza atensaun urjente husi servisu saúde sekundáriu k

Embaixador Foun Brazil,Estadus Unidus,Nova Zelandia Simu Pose Husi Prezidente Repúblika

Intervensaun badak husi S. E. Prezidente Repúblika iha serimónia tomada-de-pose husi Embaixador foun ba Brasil , Estadus Unidus Amérika no Nova Zelándia  Dili, 13 Agostu 2019 Família sira no hotu-hotu ne’ebé marka prezensa iha ne’ e Exelentísimus embaixadores empossadus, Ho haksolok boot mak Prezidente Repúblika prezide serimónia tomada-de-pose husi Exelénsia sira nu’udar Embaixador foun Timor-Leste nian ba Brasil, Estadus Unidus no Nova Zelándia. Prezidente no Governu nomeia Ita-Boot sira tanba fiar katak Ita-Boot sira sei koopera ho governu Brazil, Estadus Unidus no Nova Zelándia, atu haforsa liután relasaun  entre ita-nia rain no sira-nian.  Prezidente Repúblika fiar katak Embaixador sira ne’ebé foin simu pose iha kapasidade. Nia fiar katak sira bele  hasa’e no loke liután nível no ámbitu kooperasaun entre ita-nia Estadus. Kona-ba Brasil, ha’u aproveita oportunidade ida ne’e atu fó-hanoin katak iha simeira CPLP  ne’ebé hala’o iha Brasil, mak Timor-Leste tama o

Saudozu Maubrani "Render Não Me Rendo,A última Bala É Para Mim

“RENDER NÃO ME RENDO, A ÚLTIMA BALA É PARA MIM” (HA’U SEI LA RENDE, KILAT MUSAN IKUS LIU HA’U-NIAN). ------------------------- MENSÁJEN PREZIDENTE RDTL FRANCISCO GUTERRES LÚ OLO IHA LORON HAKSOLOK MEMÓRIA SAUDOZU JOSÉ CIRILIO NUNES “MAUBRANI” Forte Maubara, 9 Agostu  2019 Lakon saudozu José Cirilio Nunes “Maubrani” halo família hahú moris ho laran-susar no mata-been. Povu Timor-Leste mós lakon oan murak ida. Ha’u sente triste hanesan mós oan sira no família rasik sente. Maibé sentimentu ida ne’e kahor mós ho orgullu boot tebetebes ida. Ita hotu sente orgullu tanba saudozu Maubrani deside fó-an tomak ho brane ba ita-nia kauza nasionál:  UKUN RASIK-AN. Hafoin ita-hetan liberdade expresaun iha tinan 1974,  saudozu Maubrani fó-an  kedas ba kauza nasional ne’e  liuhosi  ASDT/ FRETILIN. Saudozu prova ninia dedikasaun ba kauza ne’e ho hahalok barak, liuliu iha komponente armada. Ho ninia kapasidade no matenek rasik, saudozu ne’e partisipa iha ita-nia rezisténsia organizada nu’udar K

Espoza Prezidente Repúblika Inagura Uma No Kios Ba Faluk Rogaia Da Silva

LIQUICA, Tibar , 9 Agostu 2019 Espoza Prezidente Repúblika Timor-Leste, Cidália Nobre Guterres, entrega uma no Kioske ba faluk Rogaia Babo da Silva, iha Suku Tibar. Uma ho medida 6x8 ne’ebé kompleta ho mobiliariu uma-laran harii hosi servisu hamutuk GAAC – PR no Heineken. Enkuantu Kioske hamutuk ho sasan nesesidade bázika sira ne’ebé  fa’an iha kioske ne’e,  oferese hosi Associacão Empresarial das Mulheres Timor-Leste (AEMTL). Konstrusaun ba uma no kioske, realiza hosi servisu hamutuk Grupu Karidade ho Forum Komunikasaun Dom Bosco Balide, Díli. Cidália Nobre Guterres haktuir, nia hasoru malu ho faluk  Rogaia Babo da Silva, iha tinan kotuk, wainhira halo vizita ida ba iha fatin lixeiru Tibar, hodi haree besik kondisaun labarik sira ne’ebé maioria husik sira-nia eskola hodi buka sasan sira iha lixu-fatin, ne’ebé bele fa’an fali hodi sustente família-nia moris. “Señora ha’u la husu buat barak maibé ha’u husu de’it ita-boot bele ajuda halo netik uma simples ida ba ha’u ho ha’u-nia

Massakre Kraras,8 De Agostu 1983

REFLESAUN BA MASAKRE KRARAS 8 DE AGOSTU 1983 Masakre Kraras nebe Akontese iha loron 8 Agustus 1983, ne’e hanesan Asaun Organizadu nebe hanaran levantementu armada, nebe kontinuasaun husi funu segundu etapa gerelia hafoin baze apoiu rahun, tamba kontinuasaun husi funu iha segunda etapa gerilia hafoin baze apoiu rahun, Iha 8 agustu komandu ba luta fo ona orden nebe komandu da luta estuda situasaun Indonesia atu antisipa ona fo orden ba timor oan sira hotu atu halo lavantementu iha 8 agustu tuku lima loraik kraras nee’e tenki tarutu, tuku 7 tarutu iha ossu, tuku 8 tarutu iha nahareka atu nune rona iha fatin-fatin nebe aas atu nune sira nebe mak iha rai tetuk se kilat ba Indonesia hodi halo levantementu atu hasai kilat husi inimigu nia liman  hodi lori ba ailaran, katak involvimentu funu kuaze povu nian, tan ne’e Indonesia sira hatene oho populasaun iha Kraras, maibe akontesmentu laos iha Kraras deit ema mate barak liu, Buanurak, Watulari, watucarbau, Ilomar no ba fatin seluk tan. Leva

Anin Ho Velosidade Makas Sei Akontese Iha Teritoriu Timor Leste

Atensaun!!! DNMG – Ministério Transporte e Comunicação (MTC) liu husi Diresaun Nasional Meteorologia e Geofísica (DNMG) hakarak fo hatene ba populasaun iha teritóriu nasional atu toma atensaun ba “rajadas do vento” (anin ho velosidade makas ne´ebé mak akontese derepente) ne´ebé previsto atu akontese entre loron 10 to´o 12 fulan agostu 2019. Tuir mai bele akompaña ho detallu ba kada munisípiu ,velosidade anin nian iha loron hirak tuir mai: Dili- Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Baucau- Rajadas husi anin sei varia entre 30-40 km/h Lautem- Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Liquisa- Rajadas husi anin sei varia entre 45-55 km/h. Viqueque - Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Manatuto- Rajadas husi anin sei varia entre 50-60 km/h. Ainaro - Rajadas husi anin sei varia entre 60-70 km/h. Aileu - Rajadas husi anin sei varia entre 50-60 km/h. Suai - Rajadas husi anin sei varia entre 40-50 km/h. Ermera - Rajadas husi anin sei varia entre 20-30 km/

Espoza PR Sei Kopera Ho Doutor Espesialista Hodi Fo Atensaun Ba Kazu Soe Bebe

ESPOZA PR SEI KOPERA HO DOUTOR ESPESILISTA HODI FÓ ATENSAUN BA KAZU “SOE BEBE” Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, 8 agostu 2019 Espoza Prezidente Repúblika Timor-Leste, Cidália Nobre Guterres, simu Doutor espesiálista timoroan na’in tolu hanesan: Daninha Coelho, José António Gusmão no Domingas Bernardo, hodi ko’alia konaba oinsá atu fó atensaun ba kazu “soe bebe” ne’ebé númeru aumenta ba beibeik iha sosiedade nia leet. Doutor José Antonio, hatete katak kazu soe bebe kuaze akontese iha nasaun barak iha mundu liu-liu ba nasaun kiak no dezenvolvidu, fatin ne’ebé soe bebe preferensia iha públiku hanesan iha lixu fatin, estrada, sintina no fatin seluk. Tuir peskija ho rajaun principal katak, ki’ak (pobreza)  presaun psikolójiku sosiedade no familia la fó apoiu no razaun seluk mak mane la tau ba responsabilidade.  Sosiedade patriachal hanesan Brazil iha sékulu 20  la simu feto iha oan laen laiha (mãe solteira) maibé iha sékulu 21,  feto ne’ebé kous ou gravida la’ós fim do mundo, si

Fongtil Husu Prezidente Repúblika Veta Lei Fundus Petroliferu

FONGTIL HUSU VETA LEI  FUNDUS  PETROLÍFERU NO ATIVIDADE PETROLÍFERU Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Dili, 11 Jullu  2019 Prezidente Repúblika  Francisco Guterres Lú Olo halo enkontru ho Forum Organizasaun Naun  Governamental Timor-Leste (FONGTIL). Iha sorumutu ne’e, Diretór  FONGTIL, Daniel do Carmo hato’o ba Xefe Estadu prekupasaun Sosiedade Sivil nian kona-ba proposta alterasaun lei haat no rezolusaun ida ne’ebé haruka ona mai Prezidente Repúblika atu promulga no veta tuir mandatu konstituisaun, hanesan: Proposta Alterasaun Lei Atividades petróliferas, Lei no 13/2005, Proposta alterasaun Lei  Fundu petróliferu lei no 9/2005, Proposta Lei estabilidade tributária kona-ba kontratantes iha Bayu-undan, Proposta Lei laboral aplikavel iha bayu-undan no proposta Resolusaun Ratifikasaun Tratadu Froteira Maritimas. Sosiedade Sivil konsiente katak sira-nia opiniaun la vinkula desizaun Prezidente Repúblika, maibé  observaba realidade no faktu ne’ebé sira hasoru, FONGTIL husu ba Prez

Sistema Manual Difikulta Tekniku Edtl Halo Manutensaun Ba Avariasaun Lina Eletrisidade

SISTEMA MANUÁL DEFIKULTA TÉKNIKU EDTL HALO MANUTENSAUN BA AVARIASAUN LIÑA ELETRISIDADE DILI, 06 AGOSTU 2019: S. Exa, Ministru Obras Públikas (MOP), Arq. Salvador Eugénio Soares dos Reis Pires, hatete sistema distribuisaun liña enérjia eletrisidade ne'ebé daudauk ne'e sei manuál defikulta tebes tékniku Eletrisidade Timor-Leste  (EDTL) halo manutensaun ba avariasaun iha liña distribuisaun. Sr. Ministru hato'o asuntu ne'e relasiona ho enérjia eletrisidade ba feeder I ba área Kumoro to'o Tasi-Tolu ne'ebé mate foin daudauk ne'e. "Eletrisidade foin daudauk Kumoro to'o Tasi-Tolu nian ne'e tanba de'it infraestrutura ka liña distribuisaun tuan ne'e mak ahi-han rebenta, depois nia rebenta tanba ne'e lori tempu oituan tanba ita-nia sistema manuál, identifikasaun ne'e liuhosi vizualizasaun ka ita haree ho matan ne'e tuir liña, fizikamente la'o tuir liña ne'e, soke momentu ne'e nia avaria hanesan fiu ne'e kanek ki

Grupu Deskonesidu Tiru Komunidade Nia Animal Iha Fatuberliu Manufahi

FATUBERLIU : Diáriu JKM (Roman Ba Sosiedade) kuarta-feira 07/08/2019 ” XEFE SUKU FATUKAHI LAMENTA GRUPU DESKUÑESIDU TIRU KUMUNIDADE NIA ANIMAL HAKIAK” Lider Komunitária suku  Fatukahi Postu Administrativu Fatuberlihu Lamenta Ema Deskueńesidu uza kilat kasa populasaun nia animal hakiak Karau no Kuda iha postu Fatuberliu. liu husi Via telefónika tersa-feira loron 06/08/2019 xefe suku Fatukahi  Moizes Acasio Pinto lamentadu  ho grupu deskuñesidu ne’ebé lori kilat tiru kumunidade nia animal hakaik iha tempu kalan iha  loron 25 fulan Jullu no loron 03 fulan Agustus tinan ida ne’e iha área Mota Klere no área Kledik antigu postu administrativu Fatuberliu, ho situasaun refere lider kumunitária ne’e husu urgentimente ba governu atu foti medida forte  ba aktus ne’e. Reponde ba lamentasaun ne’e administradór munisípiu Manufahi Arantes Izac Sarmento informa katak nudar servidór povu iha Manufahi la tolera aktus kasa komunidade nia animal hakiak iha postu Fatuberliu, no  parte administra

Deputada Fretilin Angelica Rangel Hateten OJE 2020 Bo'ot Liu Kapasidade Governu Nian

OJE 2020  BOOT LIU KAPASIDADE GOVERNU NIAN PN 6 /8/2019 Deputada Bankada Parlamentar FRETILIN Maria Angélica Rangel da Cruz dos Reis hatete, proposta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) tinan 2020 ne’ebé VIII Governu perpara dadauk ne’e bo’ot liu kapasidade ejekusaun Governu nian. “Tetu orsamentu tinan ida ne’e (2020)  boot, maibé Governu la tetu ho sira nia kapasidade ejekusaun, tanba ita hare Orsamentu Jeral Estadu 2019 ho total billoens $1.4 to’o fulan Agostu, nia ejekusaun 46% deit.  Signifika katak sira laiha kapasidade atu halo ejekusaun,” Tetu orsamentu  billaun $1.6 ba tinan 2020, siginifika Governu sei foti osan liu rendementu sustentavél estimadu (RSE) ne’ebé sei fó impaktu ba sustentablidade fundu petrolifeira nian. Tuir estimasaun RSE 3% tinan  ida ne’e $694.3 milloens, maibé se kazu Governu atu foti billoens  $1.6 aloka ba OJE, signifika sei iha defisit fiskál  ho valor $95.7 milloens tanba sei foti liu rendementu sustentavél. Maske lei fundu petrolifeira mos fó dalan

Prezidente Repúblika Sei Apoiu Total Ba CAC Hodi Kombate Korupsaun

PREZIDENTE REPÚBLIKA SEI APOIU TOTÁL BA CAC HODI KOMBATE KORRUPSAUN Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, 5 agustu 2019 Iha sorumutu ho Komisáriu Comissão Anti Corrupção (CAC), Sergio da Costa Hornai, Prezidente Repúblika Francisco, Guterres Lú Olo fó nia apoiu totál ba CAC  hodi kombate korrupsaun atu hametin liután estadu. Prezidente Repúblika fó-sai katak kombate korrupsaun sai parte kompromisu polítiku ne’ebé hato’o tiha ona publikamente katak atu harii demokrasia ida ne’ebé justu, estavel, ekilibradu depende ba kapasidade estadu atu aplika ho seriedade no rigor tuir prinsípiu boa governasaun.   Prezidente Repúblika enkoraja CAC atu kontinua halo reuniaun ho instituisoens estadu, eskola no públiku kona-ba kombate korrupsaun. Komisáriu CAC, Sergio da Costa Hornai, aprezenta Planu Prioridade Serbisu, Planu Estratéjiku no Polítika Nasionál ba Prevensaun no Kombate Krimi Korrupsaun. Komisáriu CAC informa mós kona-ba progresu no dezafiu ne’ebé instituisaun hasoru. Dezafiu ne’

Lei Bandu Ema Kasa Animal Fuik

Dili: Lei Bandu Ema Kasa Animal Fuik Sira Inklui Meda, Rusa Iha Ai Laran Tuan Sira. Tuir Xefe Departamentu Protesaun Estensaun Floresta Gil Fernandes De Oliveira Hatete Sira Tau Matan Ba Ema Kasa Animal Fuik Sira Ne'e Parte Ida Husi Servisu Guarda Floresta Tamba Guarda Floresta Sira Koloka Ona Iha Postu Administrativu Hot-Hotu. "Ami Guarda Floresta Bandu Ema Labele Kasa Animal Fuik Ne'e Bazeia Ba Lei Ne'be Mak Bandu,Ami Nia Pessoal Guarda Floresta Koloka Hotu Ba Munisipiu No Mos Postu Administrativu Hot - Hotu Ne'ebe Durante Ne'e Lao Hela." Dehan Xefe Departamentu Protesaun Extensaun Floresta Gil Fenandes Oliveira Iha Nia Knar Fatin. Nia Dehan Sira Nia Pessoal Guarda Floresta Ne'ebe Sira Koloka Ona Iha postu Administrativu Ida-idak Ne'ebe Mak Tau Matan liu Ba Animal Fuik Sira Iha Ailaran Tuan. "Ailaran Tuan Ba Flora No Fauna ida Ne'e Mak Guarda Floresta Sira Iha Ne'eba Hodi Tau Matan Ba Animal Fuik Sira Iha Ai Laran Refere,M

Komunidade Iha Sidade Dili Kontinua Uza Energia Eletrika Ho Ilegal

KUMUNIDADE IHA CIDADE DILI KONTINUA UZA ENERGIA ELETRICA HO ILEGAL Dili, 5 de agostu 2019, Tekniku EDTL  halao Inspesaun ba Prepago iha kapital Dili kontinua hetan Komsumedores EDTL nafatin uza energia ho ilegal, inspesaun ne'ebe halao iha Bairo Aimutin tekniku EDTL hetan/ identifika  komunidade nafatin uza ahi Energia ilegal tamba ne'e tekniku EDTL korte / desliga ahi ba komunidade ne'ebe maka uza energia ho ilegal. Chefe Ekipa Inspesaun Sr. Domingos Da Costa hateten Ba komunidade ne'ebe maka uza energia ilegal ami tenki desliga tiha nune'e sira ba komfirma iha kantor Central hafoin ami bele liga fila fali tamba uza energia ho ilegal sei aplika multa administrativo tuir Decreto Lei 33/2016. Entertanto Chefe Ekipa inspesaun ne'e hato'o apela komsumedores hotu ne'ebe'e maka seidauk uza Prepago bele  ba halo registrasaun iha Edeficio EDTL Caicoli.